This website is using cookies
We use cookies to give you the best experience. If you continue using our website, we'll assume that you are happy to receive all cookies on this website.
×

GRĀMATVEDĪBAS PAKALPOJUMI

GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITE UN FINANŠU JAUTĀJUMI

Grāmatvedības uzskaites sistēmas izveide un uzturēšana, dokumentācija, pārskati, konsultācijas u.c.

Lasīt vairāk

JURIDISKIE PAKALPOJUMI

PROFESIONĀLS PADOMS UN PALĪDZĪBA

Maksātnespēja, īpašums, uzņēmējdarbība, līgumi u.c.

Lasīt vairāk

DARBA AIZSARDZĪBAS PAKALPOJUMI

LABĀKA DZĪVE AR DROŠĀKU DARBU

Risku novērtējums, sistēmas izveide un ieviešana, dokumentācijas izstrāde u.c.

 Lasīt vairāk

GRĀMATVEDĪBAS

PAKALPOJUMI

Spiediet, lai noskaidrotu vairāk

JURIDISKIE

PAKALPOJUMI

Spiediet, lai noskaidrotu vairāk

DARBA AIZSARDZĪBAS

PAKALPOJUMI

Spiediet, lai noskaidrotu vairāk

Darbinieku psiholoģiskais terors pret citu darbinieku lielākoties izpaužas intrigu, uzbrukumu kurināšanas, psiholoģiskas karadarbības un personības sagraušanas veidā.

2004. gada 21.septembrī laikraksta “Diena” pielikumā “Karjeras Diena” tika publicēts raksts “No replikām līdz somas apskatei”. Rakstā analizēts gadījums, kad darbinieks darbavietā ir saskāries ar psiholoģisko teroru jeb mobingu. Rakstā tika paustas Valsts darba inspekcijas jurista domas, ka “Darba likumā nav panta par mobingu”, kas apgrūtina cīnīties ar juridiskiem līdzekļiem pret psiholoģisko teroru.
Šāds viedoklis norāda uz valsts pārvaldē pastāvošajiem trūkumiem tiesību normu izpratnē un vājajām tiesību normu piemērošanas metodoloģijas zināšanām. Skatot likumu vienīgi no tajā lietoto vārdu gramatiskās izpausmes, tiešām var nonākt pie slēdziena, ka likums ir nepilnīgs. Taču šāda nepilnība ir šķietama, ja tiesību normas skata to sistēmā un par tiesību avotiem izmanto ne tikai likumus, bet arī tiesu judikatūru un tiesību zinātni.


Psiholoģiskā terora veidi

Analizējot darba tiesībās psiholoģiskā terora ierobežojuma regulējumu, sākotnēji ir jāatpazīst, kuras darbības izpausmes var apzīmēt ar jēdzienu “psiholoģiskais terors”.
Pastāv divi psiholoģiskā terora veidi:
1) darbinieku īstenots psiholoģiskais terors (angl. – mobbing);
2) darba devēja vadības īstenots psiholoģiskais terors (angl. – bossing).

Darbinieku terora izpausme

Darbinieku psiholoģiskais terors pret citu darbinieku lielākoties izpaužas intrigu, uzbrukumu kurināšanas, psiholoģiskas karadarbības un personības sagraušanas veidā.
Lai gan Latvijā tiesām vēl nav pieredzes lietās par mobingu, tomēr no ārvalstu tiesu lietām1 un ārstu apkopotās pieredzes ir redzams, ka mobinga izpausmes ir ļoti dažādas:

1) Darbinieka izpausmes brīvības apdraudējumi:

• vadītājs vai kolēģi ierobežo iespējas izpausties,

• darbinieks tiek regulāri pārtraukts,

• uzkliegšana vai skaļas lamas,

• pastāvīga kritika darbā,

• pastāvīga kritika par privāto dzīvi,

• telefonisks terors,

• mutiski draudi,

• rakstiski draudi,

• kontaktēšanās noliegums ar skatienu vai žestiem,

• kontaktēšanās noliegums ar pieņēmumiem, bet tieši tos neizsakot.

2) Sociālo attiecību apdraudējumi:

• nesarunāšanās ar darbinieku,

• neļaušana uzrunāt darbinieku,

• darbinieka telpas novietošana ļoti tālu no kolēģiem,

• apiešanās ar darbinieku kā ar “tukšu vietu”.

3) Sociālā stāvokļa apdraudējumi:

• aprunāšana,

• baumošana2,

• padarīšana citu acīs par smieklīgu, psihiski slimu,

• uzjautrināšanās par kādu fizisku trūkumu, privāto dzīvi, tautību,

• gaitas, balss vai žestu atdarināšana, lai uzjautrinātos,

• reliģiskās vai politiskās pārliecības ierobežošana,

• piespiešana veikt darbu, pārkāpjot darbinieka pašapziņu,

• darbinieka visu lēmumu apstrīdēšana,

• seksuāla uzmākšanās vai vārdiski izteikti seksuāli piedāvājumi.3

4) Darba un dzīves situāciju kvalitātes apdraudējumi:

• neviena darba uzdevuma nedošana,

• bezjēdzīgu darba uzdevumu uzdošana,

• uzdevumu uzdošana, kas ir krietni par vieglu darbinieka prasmēm,

• pastāvīgi pilnīgi jaunu darba uzdevumu uzdošana,

• uzdevumu uzdošana, kas krietni pārsniedz darbinieka prasmes un tādējādi diskreditē to citu acīs.

5) Veselības apdraudējumi:

• pienākums veikt veselībai kaitīgu darbu,

• fiziska spēka pielietošana,

• seksuāla rakstura “roku palaišana”.

Terors darbavietā noved pie darbinieka upura veselības traucējumiem: augsta asinsspiediena,4 sirdsklauvēm, kuņģa un zarnu trakta saslimšanām, čūlām, muskuļu sasprindzinājumiem, stresa izraisītām hroniskām un psihiskām saslimšanām vai pat pašnāvības.
Mobings ir psihiska agresija pret personu. Tā ilgst vismaz dažus mēnešus un regulāri atkārtojas. Tie vienmēr ir uzbrukumi, kurus vieno vienota naidīga sistēma.5 Upuris nepieciešamības gadījumā tiek apzīmogots ar sūdzībnieka zīmogu, un viņa iebildumi vairs netiek ņemti vērā. Upurim liek noprast, ka ar viņu varētu pārtraukt darba attiecības pēc slavenā teiciena “ir cilvēks, ir problēma, nav cilvēka – nav problēmas”.

Vadītāja terora (bossing) izpausme

Jāatzīst, ka spēcīgas personāla hierarhijas un vadītāja personīgu problēmu ietekmē uzņēmumos (iestādēs) veidojas mobinga variants – bosings. Tāds vadītājs jūtas apdraudēts spēcīgu darbinieku kolektīvā. Vadītāja psiholoģiskā terora upuris parasti nav sliņķis, bet tieši otrādi – centīgs un radošs. Tā vadītājs jūtas apdraudēts. Bosingu rada arī regulāras pārstrukturēšanās un nejauks uzņēmuma iekšējais klimats. Upuri ir izvēlēti grēkāži un čakli darbinieki, lai iebiedētu citus.

Diemžēl spēcīga personāla hierarhija rada vieglas iespējas bosinga norisei, jo ārēji bosings šķiet tiesiska nodarbošanās.
Tomēr upura nervu sistēmas bojājumi un tādējādi visas veselības sistēmas sagraušana, kas noved pie atlūguma iesniegšanas, liecina par darba attiecību pārtraukšanu piespiedu kārtā. Par atlūguma iesniegšanu piespiedu kārtā liecina arī norādījumi upurim (vienīgā izeja – atlūgums), upura pazemošana un citādi centieni sagraut personu. Šis psiholoģiskais terors pārkāpj ne tikai cilvēka cieņu, bet arī robežojas ar kriminālsodāmu miesas bojājumu nodarīšanu personai.

Psiholoģiskā terora aizliegums likumos

Kad noskaidrotas psiholoģiskā terora izpausmes, jāmeklē tiesību sistēmā, kas šīs situācijas regulētu. Meklējot kādas situācijas tiesisko regulējumu, izmantojamas zināšanas par visu tiesību sistēmu, tiesību normu abstraktumu un tiesību normu valodas īpatnībām. Jāņem vērā, ka ne visas tiesību normas satur tādas pazīmes, kas tieši atbilst dzīves situācijas aprakstam. Tiesību normu pazīmes var būt abstrakti formulētas, vispārīgas, taču tas nenozīmē, ka tiesību normas ir nesaprotamas vai nepiemērojamas.
Tā Satversmes 94.panta pirmais teikums nosaka, ka ikvienai personai ir tiesības uz personas neaizskaramību. Šīs tiesības persona var īstenot dzīvē tieši – bez papildu likumu vai normatīvu skaidrojumu esības.
Personas neaizskaramības tiesības ietekmē arī darba tiesiskās attiecības. Šo konstitucionālo garantiju ietekmē, piemēram, nelikumīga ir darbinieka telefonsarunu noklausīšanās, darbinieka pakļaušana psiholoģiskiem testiem (IQ testi, intervijas speciāli radītos stresa apstākļos), ģenētiskām analīzēm, psihoterapeita pārbaudei, pārbaudei ar melu detektoru, nepārtrauktai videonovērošanai, video vai foto kontrolei pie ieejas vai izejas durvīm, darbinieka kratīšanai – bez darbinieka rakstveida piekrišanas. Tieši personas neaizskaramība aizliedz darba tiesiskajās attiecībās psiholoģiskā terora pastāvēšanu.
Ja darba devēja vadība vai darbinieki savstarpēji īsteno psiholoģisko teroru pret kādu darbinieku, tiek pārkāpta personas neaizskaramība.6
Darbinieku pret psiholoģisko teroru aizsargā ne tikai Satversme, bet arī Darba likums.
Saskaņā ar Darba likuma 28.panta otro daļu darba devēja viens no pienākumiem, ko tas uzņemas ar darba līguma noslēgšanu, ir nodrošināt darbiniekam taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.7
Psiholoģiskais terors darbavietā ir veselībai un drošībai kaitīgs darba apstāklis. Kāda darbinieka (-u) psiholoģiska terorizēšana ir vienlīdzīgas attieksmes pārkāpums pret darbiniekiem, tādējādi netiek nodrošināti taisnīgi darba apstākļi.
Mobinga pieļaušana ir darba līguma pārkāpums, kas rada juridiskas un mantiskas sekas darba devējam.
Tādēļ Darba likums piešķir tiesības darba devējam uzteikt darbu darbiniekam (darbiniekiem), kas veic psiholoģiskā terora darbības. Šāds uzteikums būs pamatots ar personas uzvedību. Uzteikuma tiesiskais pamats ir Darba likuma 101.panta pirmās daļas otrais un trešais apakšpunkts, jo psiholoģiskā terora darbību veicējs rīkojas gan prettiesiski, gan arī pretēji labiem tikumiem un psiholoģiskā terora darbības nav savienojamas ar darba tiesisko attiecību turpināšanu.8
Savukārt, ja darbinieki pieļauj psiholoģisko teroru pret kādu no kolēģiem un darba devējs šo rīcību neaptur un neizskauž, darba devējs pārkāpj ar līgumu uzņemto pamatpienākumu. Pienākuma neizpildīšana rada tiesības darbiniekam nekavējoties pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, neskatoties, cik nozīmīgu amatu darbinieks ieņem.9
Šādas tiesības darbiniekam piešķir Darba likuma 100.panta piektā daļa, jo psiholoģiskais terors darbavietā ir svarīgs iemesls, lai darba attiecības pārtrauktu. Šāda atziņa ir nostiprināta arī tiesu judikatūrā. Darbiniekam pienākas kompensācija viena mēneša algas apmērā, bet tas neizslēdz darbinieka tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību no darba devēja par veselībai un cieņai nodarīto kaitējumu.

1 Ievērojot to, ka Latvijas tiesību sistēma ir piederīga ģermāņu tiesību grupai kontinentālās Eiropas tiesību lokā, Latvijas tiesību piemērotājs kā argumentācijas līdzekli ir tiesīgs izmantot citas radniecīgas tiesību grupas tiesu judikatūras atziņas, lai pastiprinātu savu nolēmumu vai noskaidrotu kāda tiesību jēdziena saturu.
2 LAG Niedersachsen 16a SA 1391/99
3 Šeit pieskaitāmas arī tālruņa īsziņas (SMS): LAG Rheinland–Pfalz 9 Sa 853/01
4 LSG Rheinland–Pfalz L 1 AL 57/01
5 Pastāvīgu grūtību sagādāšana darbā (ieriebšana) ir psiholoģiskais terors, ja šīs darbības norisinājušās noteiktā īsā laika posmā. Deviņi gadījumi trīs gadu laikā neatbilst sistemātiskuma izpratnei. Lai atzītu ieriebšanu par psiholoģisko teroru, nepieciešams, lai darbības būtu sistemātiskas: LAG Bremen 3 SA 78232/03
6 LAG Erfurt 5 Sa 403/2000
7 “Darba devēja pienākums ir pasargāt darbinieku no psiholoģiskā terora”: LAG Niedersachsen 16a Sa 139/99; LAG Thüringen 5 Sa 403/00
8 “Darba devējam ir tiesības uzteikt darbu psiholoģiskajam teroristam”: LAG Thüringen 5 SA 102/2000
9 “Psiholoģiskais terors ir svarīgs iemesls darba tiesisko attiecību pārtraukšanai”: LSG Rheinland–Pfalz L 1 AL 57/01

Raksta autors:
Mg.iur. Jānis Neimanis, LU Juridiskās fakultātes lektors, zv. advokāts birojā “Loze & Partneri”, – “Jurista Vārdam”
Latvijas Vēstnesis (http://lv.lv/), Jurista Vārds > 19.10.2004 40 (345) > Skaidrojumi. Viedokļi

.